Pārskats: kā argumentēt Džonatans Herings

Jūsu partneris aizmirsa mazgāt traukus, jūsu kolēģis nokavēja svarīgu termiņu vai jūsu draugs nepiekrīt jūsu politikai, un jūs nonākat nevēlamās domstarpībās. Ar ko tu nodarbojies? Dabiskā reakcija ir pateikt, kā jūs jūtaties attiecīgajā brīdī, un strīdēties ar šo personu, lai viņi varētu redzēt šo jautājumu no jūsu perspektīvas. Tomēr, ja neesat piesardzīgs, argumenti var izraisīt katastrofālus rezultātus.

Visi kādā brīdī nonāks saskarē ar strīdu: skolā, darbā un mūsu attiecībās ar citiem. Lai gan ir iespējams izvairīties no argumentiem, ir vēlams iemācīties pareizi strīdēties. Džonatana Herringa grāmata “Kā strīdēties: spēcīgi, pārliecinoši, pozitīvi” piedāvā veidus, kā efektīvi un kodolīgi argumentēt, nesabojājot draudzību, biznesa iespējas un mūsu savstarpējās attiecības. Kā jurists viņš piedāvā savus zelta likumus, kurus var izņemt no tiesas zāles un izmantot mūsu ikdienas dzīvē. Es izvēlējos šo grāmatu, jo tā var dot labumu ne tikai man pašam, bet arī citiem, kuri nespēj tikt galā ar konfrontāciju un konfliktiem. Grāmatas pirmajā pusē Siļķe apspriež savu Desmit zelta argumentu likumi kurā viņš paskaidro, kā rīkoties ar dažādiem argumentiem, ar kuriem var saskarties. Grāmatas otrajā pusē viņš piemēro zelta likumus dažādām praktiskām situācijām, kas rodas lielākajai daļai cilvēku. Es pārskatīšu zelta likumus un pārskatu situācijas, kuras Siļķe apspriež literatūrā.

1. zelta likums: esiet gatavs

Ir jāsagatavo pirmais noteikums, lai uzvarētu argumentā. Siļķe uzsver, ka ir jāzina, ko viņi vēlas no argumenta, un nevar apgalvot kaut ko, ja nav veikts pētījums. Gatavība nozīmē faktu avotu esamību un argumenta ierāmēšanu tur, kur tas loģiski plūst. Ja kāds izvirza argumentu tam, kur atrodas, nav jēgas, viņš zaudē uzticamību. Viņš saka, ka ir svarīgi, lai būtu “priekšnoteikums, atbalstoši fakti un secinājums”.

Golder 2. noteikums: Kad strīdēties, kad iet prom

Kā saka “jūs nevarat tos visus uzvarēt”, cilvēkiem ir jāiemācās izvēlēties, kurus argumentus ir vērts ievadīt. Tas nozīmē, ka personai ir jājautā sev, vai arguments būs produktīvs vai vai tas ir nepieciešams arguments. Šis noteikums ietver arī jautājumu, vai ir īstais laiks vai vieta, kur strīdēties; dažreiz emocijas var padarīt kādu gatavu apspriest kādu jautājumu, pirms otra persona ir gatava. Turklāt, ja kāds labi zina personu, ar kuru viņi nepiekrīt, viņi varētu izlemt, vai argumentācija kaut ko mainīs vai tikai vēl vairāk sabojās attiecības.

3. zelta likums: Ko tu saki un kā tu to saki

Siļķe apspriež, ka svarīgs nav bieži argumenta konteksts, bet gan tas, kā cilvēks sniedz savu argumentu. Pozitīvs tonis, humors, uzaicinoša ķermeņa valoda un analoģijas izmantošana ir veids, kā nosūtīt vienu un to pašu ziņojumu pacilājoši. Svarīgi ir arī īsums. Viņš iesaka, ka, sniedzot trīs galvenos argumenta punktus, tas ļautu cilvēkiem skaidrāk tam sekot; ilgi stāsti mēdz atturēt cilvēkus no klausīšanās, ko kāds saka.

4. zelta likums: klausies un klausies vēlreiz un 5. zelta likums: Excel, atbildot uz argumentiem

Lai labi reaģētu, jāspēj labi uzklausīt strīdā. Siļķe aktīvo klausīšanos raksturo kā atslēgu, lai spētu izaicināt kādu punktu vai reaģēt uz noteiktu perspektīvu. Klausīšanās otras puses faktos un iespēja apstrīdēt šos faktus ir savstarpēji saistīti. Turklāt spēja izprast personas perspektīvu nesaskaņās ir drošs pamats, lai sniegtu citu viedokli.

6. zelta likums: uzmanies no veikliem trikiem

Daži cilvēki var izmantot trikus, lai pierādītu savu viedokli, un varētu nozīmēt, ka nav vietas, kur nepiekrist; gadījumiem, izmantojot vispārinājumus vai slēptus jautājumus. Grāmatā ir detalizēti aprakstītas citas šī noteikuma taktikas, tostarp galvenās tēmas, cēloņsakarība, uzbrukums personai, naidīgas asociācijas, klusuma spēks, jautājuma uzdošana un slidenas nogāzes. Tomēr šo taktiku nav iespējams apspriest šī raksta ietvaros.

Zelta 7. noteikums: attīstīt prasmes strīdēties publiski

Spēja strīdēties publiski ir lielisks veids, kā nostiprināt publiskās uzstāšanās prasmes. Šo prasmi varētu izmantot, lai palīdzētu prezentācijās un priekšlikumos. Siļķes padoms par to, kā labi runāt publiski, ietver sagatavošanos, praksi, lēnu sarunu, lielisku toni, izdales materiālu izmantošanu un beigas ar skaidru argumenta kopsavilkumu. Viņš arī mudina neizlasīt referātu; prezentācijām vajadzētu plūst dabiski.

8. zelta likums. Spēt argumentēt rakstiski

E-pasts var būt gan veids, kā nepareizi sazināties, gan arī vienkāršs veids, kā iegūt punktu, ja tas izdarīts pareizi. Blogi ir izmantoti arī kā izeja argumentiem un jaunu perspektīvu prezentēšanai. Šis noteikums netiek izlaists ar roku rakstītas piezīmes un drukātus dokumentus. Visiem rakstiskās saziņas veidiem ir jāspēj saprast. Pareizrakstība un gramatika var mainīt teikuma toni, un ilgstoša (pūkaina) pozīcija lasītājam var zaudēt skaidrību.

9. zelta likums: Esiet lieliski, lai atrisinātu strupceļu

Dažreiz vislabāk nav 'piespiest darījumu'. Strīda izšķiršanai ir alternatīvas. Kā atzīmē Siļķe, ir vienkāršāki strīdu izšķiršanas veidi: monētas pagriešana, trešās puses izsaukšana vai kompromisu veikšana, lai starp iesaistītajām personām nebūtu nepieciešams šķelties.

Zelta likums 10: Uzturiet attiecības

Ne visi argumenti ir tā vērts. Vairumā gadījumu svarīgāk ir saglabāt attiecības un atvainoties vai graciozi uzvarēt strīdu. Ja abām pusēm ir jāizsaka sava perspektīva, ir svarīgi strīdēties piesardzīgi.

Grāmatas otrajā pusē uzmanības centrā ir zelta likumu pielietošana dažādās situācijās. Siļķes sīki izklāsta šos piemērus: strīdēties ar saviem bērniem, ar tiem, kurus mīlat, kā iegūt eksperta vēlamo, kā sūdzēties un daudz ko citu. Viens piemērs, ko viņš piedāvā, ir strīds darbā. Pirmā lieta šajās situācijās ir jautāt, vai arguments patiešām ir tā vērts (zelta likums 2). Sarežģītās situācijās darbā vispirms izvirziet uzņēmējdarbību, bet, ja nepieciešams, veiciniet sarunu un piesaistiet cilvēkus jūsu pusē. Vēl viens piemērs ir strīda izbeigšana, kad saprotat, ka esat nepareizi; labi zaudēt, atvainoties un saglabāt attiecības (zelta likums 10).

Visbeidzot, siļķes padoms sadaļā “Kā strīdēties: spēcīgi, pārliecinoši, pozitīvi” piedāvā taktiku, kā efektīvi rīkoties konfliktā, un piedāvā alternatīvu viedokli strīdiem. Drīzāk tas jādara rakstveidā, publiskās arēnās vai vienkārši vajag iet prom no domstarpībām, sagatavošanās un laba prāta izmantošana, vienlaikus apzināti domājot par vajadzību pierādīt punktu, var ietaupīt attiecības, biznesa iespējas un draudzību.