Labošanas labumi

Mūsdienās termins “groza” netiek daudz lietots, taču, kad šis jēdziens tiek ieviests praksē, tas palīdz cietušajiem piedot cilvēkiem, kas viņus sāpinājuši, un palielina izlīguma iespēju. Ja iespējams, labošana ir svarīga sastāvdaļa daudzās 12 soļu programmās, piemēram, Celebrate Recovery. Ir gadījumi, kad labošana var nebūt iespējama vai nodarīs vairāk ļauna nekā laba.

Ieguvumi no labošanas

• Upuris, visticamāk, tiks pāri savām dusmām un piedos pāridarītājam
• Pāridarītājs labāk spēs tikt galā ar vainu, kuru izjuta par nepareizu rīcību
• Ja vainīgais ir attiecību partneris, viņus var uzskatīt par vērtīgākiem
• Cietušais jūtas mazāk pakļauts riskam, ka pāridarītājs var viņu atkal ievainot

Labošanas piemēri ir:

• Atzīties par pārkāpumu
• Atbildības uzņemšanās par pārkāpumiem
• Lūdz piedošanu
• Piedāvājot finansiālu vai cita veida restitūciju

Upuris var piedāvāt labojumus, piedodot pārkāpējiem un stāstot pārkāpējiem, kas viņiem jādara, lai virzītos uz priekšu, ja kas. Labot kā pārkāpēju ir daudz grūtāk. Pārkāpējiem ir jāņem vērā cietušā prāta stāvoklis, tas, cik daudz atzīties, nedarot lielāku ļaunumu, labākais laiks, lai tuvotos upurim, un iespējamā atlīdzināšana, kas būtu jāpiedāvā, ja nepieciešams.

Pētījumi

Maiami universitātes zinātnieki nolēma izpētīt piedošanas iespējamību un grozījumu efektivitāti. Pētnieki atklāja, ka pastāv saistība starp žestiem, kurus pārkāpēji piedāvāja saviem upuriem, un to, cik lielā mērā upuri spēja piedot. Samierinošāku žestu līmenis bija tieši proporcionāls laika gaitā izjusto piedošanas apjomam. Šķiet, ka šie žesti arī mainīja upura uztveri par agresoru un attiecībām uz pozitīvāku gaismu.

Jēkaba ​​un Ēsava stāsts

Jēkaba ​​un Ēsava stāsts ir viens no labošanas piemēriem. Abi bija brāļi. Ēsavs kā vecākais brālis gatavojās mantot sava tēva īpašumu, bet Jēkabs ar viltību atņēma viņa pirmtiesības. Ēsavs turēja ļaunu prātu un bija iecerējis atriebties nogalināt Jēkabu (1. Mozus: 27L41).

Viņa māte Rebeka brīdināja Jēkabu, ka viņam draud briesmas, un lika viņam apmeklēt savu brāli Labānu, līdz Ēsavs atdziest.

Jēkabs apzinājās Ēsava naidīgumu, bet arī zināja, ka ir pienācis laiks, kad viņiem vajadzētu satikties (1. Mozus 32-33). Kad pienāca laiks, Jēkabs sūtīja vēstnešus sev priekšā pie Ēzava, kuri sacīja: ‘’ Tavs kalps Jēkabs saka: Es esmu palicis pie Labana un palicis tur līdz šim. Man ir liellopi un ēzeļi, aitas un kazas, kalpi vīrieši un sievietes. Tagad es sūtu šo ziņu savam kungam, lai es atrastu labvēlību jūsu acīs ”(4. pants).

Vēstneši atgriezās, sakot, ka Ēzavs nāk pretī ar četriem simtiem vīru. Jēkabs bija nobijies un nonācis satraukumā par šo ziņu. Viņš veica dažus piesardzības pasākumus, piemēram, sadalīja ģimeni, mantu un dzīvniekus divās grupās, lai daži no viņa ģimenes varētu izdzīvot, ja Ēsavs uzbruktu.

Jēkabs lūdza Dievu, sacīdams: “Es neesmu cienīgs pret visu laipnību un uzticību, ko esat izrādījis savam kalpam. Kad šķērsoju šo Jordāniju, man bija tikai personāls, bet tagad esmu kļuvis par divām nometnēm. Es lūdzu mani glābt no mana brāļa Ēzava rokas, jo es baidos, ka viņš nāks un uzbruks man, kā arī mātēm ar bērniem. Bet jūs esat teicis: ‘Es noteikti likšu jums uzplaukt un padarīšu jūsu pēcnācējus kā jūras smiltis, kuras nevar ieskaitīt’ (9.-12.).

Naktī pirms sanāksmes Jēkabs izvēlējās dzīvniekus no savām ganāmpulkām kā dāvanas Ēzavam un uzdeva saviem kalpiem iet uz priekšu, cerot, ka dāvanas nomierinās viņa brāli. Kad Ēzavs tuvojās, Jēkabs devās priekšā savai ģimenei un dzīvniekiem un septiņas reizes noliecās līdz zemei.

Kad Ēzavs ieraudzīja Jēkabu, viņš skrēja pretī. Ezavs viņu apskāva, apmetis rokas ap kaklu un noskūpstījis. Viņi raudāja kopā. Ēsavs vēlējās atdot Jēkaba ​​dāvanu ganāmpulkiem, sakot, ka viņam pietiek ar savējiem, bet Jēkabs uzstāja. Viņu grozīšanas process bija pabeigts.

Nepieciešamība pēc piedošanas

Būdami kristieši, reizēm mēs sāpināsim citus ar vārdu, darbu vai abiem. Piedošana ir būtiska kristieša sastāvdaļa (Efeziešiem 4:32). Mums ir jāpiedod citiem, kad viņi mūs sāp, citādi Dievs nepiedos mūsu grēkus.

Kad esam pārkāpēji, mēs varam piedot sev un lūgt piedošanu citiem. Mums tomēr nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, ka tikai tāpēc, ka mūsu upuri ir kristieši, piedošana ir automātiska un gaidāma.

Kristieši, kā arī nekristieši cenšas piedot tiem, kas viņiem nodarījuši pāri.

Laiks ir svarīgs

Kad cietušie tiek ievainoti, viņi mēdz atkāpties no cilvēkiem, kuri viņus sāp. Viņi cīnīsies ar dusmām un vēlmi atriebties tāpat kā Ēzavs. Grozījumi parasti nav iespējami, kamēr cietušais un pārkāpējs nav gatavi gan loģiski sadzirdēt, gan emocijas pārbaudot.

Upuris, iespējams, vēlēsies dzirdēt, kā pārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis kaut ko nepareizi, un lūdz piedošanu, ja nekas cits. Tomēr upuri, iespējams, ir zaudējuši uzticību pārkāpējam un baidās, ka, mēģinot par to runāt, piedzīvos vairāk sāpju no viņiem. Tāpat kā Jēkabam un Ēsavam, ir jāpaiet laikam, pirms ir iespējama samierināšanās.

Var paiet ilgs laiks, līdz upuri jūtas ērti sarunāties par notikumu. Pārkāpēji var justies nepacietīgi. Viņi vēlas, lai situācija būtu beigusies un justos noslēgta, taču viņiem vajadzētu gaidīt, kamēr upuri jūtas gatavi runāt par savām jūtām un iespējamām izšķiršanās iespējām.

Atzīšanās

Atzīšanās ir laba pārkāpējiem un upuriem. Pārkāpēji var daļēji mazināt vainas un pašsūdzības izjūtu. Viņiem ir arī vieglāk piedot sev un pieņemt Dieva piedošanu. Kad pārkāpēji vēršas pie upuriem, viņiem tas jādara ar pazemību un cieņu, līdzīgi kā Jēkabs tuvojās Ēsavam.

Jēkabs jau iepriekš lūdza Dievu pēc palīdzības, lai pārliecinātos, ka viņam ir pareizs prāts, pirms viņš tuvojās Ēsavam. Tādā pašā veidā mums vajadzētu vērsties pie Dieva pēc gudrības un nevis balstīties uz savu izpratni (Salamana Pamācības 3: 5-6).

Upuriem ir jāsaprot, ka pārkāpējiem ir patiesi žēl par to, ko viņi ir izdarījuši pēc atzīšanās. Šīs zināšanas var sākt viņu spēju piedot. Ja pārkāpējs pilnībā neizprot nodarīto kaitējumu, upuri var arī atrast mieru, daloties ar to, kā pārkāpēju vārdi un / vai darbības viņiem ir nodarījuši kaitējumu. Tad upuriem tiek nodrošināts, ka pārkāpēji patiesi saprot un “saņem” nodarīto kaitējumu.

Pārkāpējiem jābūt uzmanīgiem, tomēr, ko un kā viņi atzīst, lai viņi nekaitētu saviem upuriem. Attaisnojumi un pamatojumi nokļūst prom. Pārkāpējiem ir jākoncentrējas uz savas problēmas atzīšanu.

Kad grozījumi nedarbojas

Lai strādātu, grozījumiem ir nepieciešami vairāki nosacījumi. Dažreiz labošanas mēģinājumi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Gan cietušajiem, gan pārkāpējiem ir jāatzīst, ka ir notikuši pārkāpumi un ka grozīšanas process būtu noderīgs abiem. Viņiem arī jābūt pareizā prātā, procesam, kas prasa laiku.

Ir jābūt mierīgam un loģiskai pieejai. Kad spēlēsies spēcīgas emocijas, cilvēki teiks un darīs to, ko vēlāk nožēlo. Ne katra situācija prasa labojumus. Dažās situācijās tas, šķiet, prasa to virspusēji, taču, tos analizējot, grozījumi nodarītu vairāk ļauna nekā laba.

Noslēguma domas

Grozījumi var būt lielisks līdzeklis, lai pārvarētu dusmas un ievainojumus, palīdzētu mums piedot sev un citiem un atjaunot attiecības, ja to pareizi lietojam.